Ieguvums
Man gribētos uzzināt un mani patiesi interesē kādi ir cilvēku personiskie ieguvumi pēc piedalīšanās Spēka avota nometnēs, sapulcēs, atbalsta grupās. Kāda ir šī jaunā pieredze? Cerot uz atsaucību... un diskusiju šajā forumā... Varbūt, ka ir kādi ieteikumi?
Ar cieņu
Ramona
Ar cieņu
Ramona
Rakstīt komentārus var tikai reģistrētie lietotāji! Vēlaties piedalīties sarunās — pieslēdzieties vai reģistrējieties!
11.04.2013 17:22
Dzīvības koks pārtsāvji katru gadu piedalās apmācībās, kas ir interešu aizstāvībā. Apmācības notiek Milānā. Tās parasti tiek veidotas tā: īsi un kodolīgi par to, kas ir krūts vēzis; pēc tam komunikācijas treniņi. Tie nepieciešami, lai prastu runāt ar medijiem, ar valsts amatpersonām utt. Tā kā "Dzīvības koks" ir Eiropas krūts vēža apvienības biedrs, tad ļoti bieži mūsu pasākumi iekļūst kopējā pasākumu listē, īpaši oktobrī. Tā kā tie forumi ir pacientiem, tad par nekādām jaunākām ārstēšanas metodēm tur netiek runāts, jo dzelžaini tiek ievērots princips- ārstē tikai ārsts. Par bukletiem u.c. informāciju, kas ir latviešu valodā, tā pieejama arī mūsu mājas lapā.
28.03.2013 09:41
Labdien
Katru gadu Dzīvības koka pārstāves piedalās starptautiskajā Krūts vēža forumā, ja nekļūdos, tas notika Milānā.
Domāju, būtu ļoti vēlams, pat nepieciešams, ja šajā lapā tiktu publicēta sīkāka informācija par to, kas iegūts, uzzināts šajā pasākumā. Jauki, ka dalībnieces tikšanās reizē parāda bildes un īsumā pastāsta, kā gājis, bet pievienotā vērtība no šī pasākuma, iemesls, kāpēc vispār tur brauc, vismaz manuprāt, ir tieši informācija, tas, par ko runā darba grupās, lekcijās, jaunumi šajā jomā, varbūt ir kādi jauni pētījumu rezultāti, metodes, atzinumi.
Katru gadu Dzīvības koka pārstāves piedalās starptautiskajā Krūts vēža forumā, ja nekļūdos, tas notika Milānā.
Domāju, būtu ļoti vēlams, pat nepieciešams, ja šajā lapā tiktu publicēta sīkāka informācija par to, kas iegūts, uzzināts šajā pasākumā. Jauki, ka dalībnieces tikšanās reizē parāda bildes un īsumā pastāsta, kā gājis, bet pievienotā vērtība no šī pasākuma, iemesls, kāpēc vispār tur brauc, vismaz manuprāt, ir tieši informācija, tas, par ko runā darba grupās, lekcijās, jaunumi šajā jomā, varbūt ir kādi jauni pētījumu rezultāti, metodes, atzinumi.
25.03.2013 11:22
Paldies, Elita!
18.03.2013 10:57
Sveika, Ramona
Skatos, ka diemžēl cilvēki ir ļoti neaktīvi sarunām šeit. Nu ko, mēģināšu uzrakstīt, varbūt vēl kāds sadūšosies.
Esmu piedalījusies vasaras nometnē, ziemas nometnē, vienu reizi atbalsta grupā un vairākas reizes ikmēneša sanākšanās.
Pirmo reizi ar Dzīvības koku sastapos jau pēc pirmajām operācijām un tieši pirms ķīmijas. Atradu informāciju internetā un aizbraucu. Toreiz laikam runāja osteopāts, bet tas man tajā brīdī nebija svarīgi. Būtiski bija tas, ka es sastapu cilvēkus, kuri TAM bija izgājuši cauru un spējuši atgriezties dzīvē. Pirms tikšanās vienīgais, ko zināju par ķīmijterapiju, bija tas, ka ir grūti un noiet mati. Braucot mājās es jau biju puslīdz gatava tikt TAM cauri, vismaz zināju, kaut aptuveni, kas sagaida, ko darīt un ka to var izturēt.
Vasaras nometne bija skaists piedzīvojums, tikšanās un sadraudzēšanās, sarunas.....
Interesantas lekcijas (kaut gan, manuprāt, vairums lekciju tā īsti noder tiem, kuri uz nometni tiek ārstēšanās sākumā). Iepazīšanās ar psihoemocionālās terapijas veidiem. Tas viss bija forši un deva sparu atgriezties dzīvē! Paldies par to!
Par ikmēneša sanākšanām... nu jā, laikam reti gadās tēmas, kas mani patiešām uzrunā. Bez tam problēma ir tajā, ka pasākumi notiek darba laikā, grūti tā izrauties.
Kopumā varu sacīt vienu – visvairāk dod sarunas, sarunas, sarunas, līdz saproti – es neesmu viena šajā putrā, ar mani nav notikusi unikāla nelaime, dzīve turpinās, tas ir iespējams.
Veiksmi mums visām!
Skatos, ka diemžēl cilvēki ir ļoti neaktīvi sarunām šeit. Nu ko, mēģināšu uzrakstīt, varbūt vēl kāds sadūšosies.
Esmu piedalījusies vasaras nometnē, ziemas nometnē, vienu reizi atbalsta grupā un vairākas reizes ikmēneša sanākšanās.
Pirmo reizi ar Dzīvības koku sastapos jau pēc pirmajām operācijām un tieši pirms ķīmijas. Atradu informāciju internetā un aizbraucu. Toreiz laikam runāja osteopāts, bet tas man tajā brīdī nebija svarīgi. Būtiski bija tas, ka es sastapu cilvēkus, kuri TAM bija izgājuši cauru un spējuši atgriezties dzīvē. Pirms tikšanās vienīgais, ko zināju par ķīmijterapiju, bija tas, ka ir grūti un noiet mati. Braucot mājās es jau biju puslīdz gatava tikt TAM cauri, vismaz zināju, kaut aptuveni, kas sagaida, ko darīt un ka to var izturēt.
Vasaras nometne bija skaists piedzīvojums, tikšanās un sadraudzēšanās, sarunas.....
Interesantas lekcijas (kaut gan, manuprāt, vairums lekciju tā īsti noder tiem, kuri uz nometni tiek ārstēšanās sākumā). Iepazīšanās ar psihoemocionālās terapijas veidiem. Tas viss bija forši un deva sparu atgriezties dzīvē! Paldies par to!
Par ikmēneša sanākšanām... nu jā, laikam reti gadās tēmas, kas mani patiešām uzrunā. Bez tam problēma ir tajā, ka pasākumi notiek darba laikā, grūti tā izrauties.
Kopumā varu sacīt vienu – visvairāk dod sarunas, sarunas, sarunas, līdz saproti – es neesmu viena šajā putrā, ar mani nav notikusi unikāla nelaime, dzīve turpinās, tas ir iespējams.
Veiksmi mums visām!