Melanoma
Vakar uzzināju, ka mana izoperētā dzimumzīme ir melanoma, biju tādā šokā, ka āstam īsti neko nepajautāju.. Ārsts 1. teica, ka tuvāko 3 gadu laikā bērnu neplānot, tas bija 1mais šoks, jo tieši bijām ieplānojuši bērniņu. Īsti nezināju, kas tā melanoma ir, protams, atbraucot pie ineta viss tika googlēts. Skaidrs laikam ir tas, ka nomiršu tieši no šīs kaites (cik sapratu pavisam izārstēt nevar). Protams visu nakti negulēju, raudāju un viens vienīgs jautājums: kāpēc tas notiek tieši ar mani??? kas būs tālāk?
Rakstīt komentārus var tikai reģistrētie lietotāji! Vēlaties piedalīties sarunās — pieslēdzieties vai reģistrējieties!
08.04.2013 09:44
Paldies Ramona par atbildi!
Pirmā brīža uztraukums un pārdzīvojums ir pāri. Esmu noskaņota diezgan kaujinieciski, jācīnās. Ārstēšanās jau uzsākta, tagad darbs ar sevi - ķermeņa un uztura sakārtošana. Man ļoti palīdzēja grāmata "Anticancer. pretvēža dzīvesveids".
Pirmā brīža uztraukums un pārdzīvojums ir pāri. Esmu noskaņota diezgan kaujinieciski, jācīnās. Ārstēšanās jau uzsākta, tagad darbs ar sevi - ķermeņa un uztura sakārtošana. Man ļoti palīdzēja grāmata "Anticancer. pretvēža dzīvesveids".
05.04.2013 12:12
"Kāpēc tas notiek tieši ar mani?" šo jautājumu uzdod sev un citiem katrs, bet īstas atbildes jau nav... Varbūt, lai piedzīvotu šo pieredzi...
Vienu gan varu teikt - jāārstējas! Jādara tas, ko iesaka speciālisti. Jājautā speciālistiem - ko darīt...
Man viena kolēģe, Modrīte, pārcieta 3 melanomas un tās metastāžu operācijas... pagājis jau 10 gadu, satiekamies, sazvanāmies... ir labi.
Katra situācija ir individuāla.
Vienu gan varu teikt - jāārstējas! Jādara tas, ko iesaka speciālisti. Jājautā speciālistiem - ko darīt...
Man viena kolēģe, Modrīte, pārcieta 3 melanomas un tās metastāžu operācijas... pagājis jau 10 gadu, satiekamies, sazvanāmies... ir labi.
Katra situācija ir individuāla.