Sarunas

Vēl tikai viens ķīmijterāpijas kurss atlicis. Veselība ir nodzīta līdz "kļiņķim". Pēc katra astoņu dienu kursa domāju - trakāk vairs nevar būt, bet vēl pēc kārtējā, redzu, ka var gan...Esmu līdzcilvēks. Mans tētis nomira ne no vēža, bet no staru terāpijas radītajām sekām, lai gan cītīgi apmeklēja daudzus ieteiktos speciālistus. Pat krīzes brīdī pats aizbrauca uz slimnīcu un tā kā bija piektdiena, tika nolemts viņu izmeklēt pirmdien...Tētis nomira pie slimnīcas veikaliņa izejas, nopircis minerālūdens pudeli un žurnālu...
Tagad vīrs cīnās ar cita veida onkoloģisku saslimšanu. Esmu apzvanījusi daudzas vietas un iestādes. Specifiskas attīrīšanās procedūras netiek piedāvātas. Nopietnākie kaitējumi ir sirds kreisajā kambarī, abās nieru bļodiņās, kuņģa un zarnu gļotādā, u.c.. Piedāvā sulu kūri un psiholoģisku atbalstu - bet viens psihologs mums jau paskaidroja, ka mirsim visi...vairāk tādu paskaidrošanu nevēlos...Šajā ziņā-pasiholoģiskajā ar mums viss ir kārtībā, esam pozitīvi noskaņoti un sulas arī mājās dzeram, vai tāpēc 610 eur jāmaksā? Tiek piedāvātas atsevišķu speciālistu konsultācijas, bet vai tad šīm rekomendācijām nav jābūt saskaņotām? Rekomendē uztura speciālista viedokļus, gastrologa, endokrinologa, kardiologa u.t.t..konsultācijas, Tētim pēc imunologa konsultācijām bija palikušas ziedes - 8 vedi ar analoģiskām vai līdzīgas iedarbības sastāvdaļām - hidrokortizonu, prednizolonu, deksametazonu u.c. variācjas (no tā nekas nebija labāks par parastu zīdaiņiem pielietojamo eļļiņu un spirtu...) un protams lērums (pa visam ne lētas) citas zāles, ko daudzie speciālisti bija likuši iegādāties un lietot. Ko tagad darīt? Kur griezties? Vai atkārtot šo riņķa danci? Tāds iespaids radās, ka tiek izrakstītas kārtējās zāles, lai pacients uz laiciņu liktu mierā...Tētim bija 67, bet vīram ir tikai 40...