Uzturs

Viens no priekšnoteikumiem, lai mūsu dzīve būtu kvalitatīva un pilnvērtīga, ir atbilstošs uzturs, ko lietojam ikdienā. Onkoloģijas pacientiem tas ir nozīmīgs jebkurā dzīves posmā – gan ārstēšanās periodā, gan arī tad, kad slimība jau aiz muguras. Pamattēzes par uzturu iesaka Gita Ignace.
 
Darām visu iespējamo profilaksei
Uzturā jālieto ļoti daudz antioksidantus - vielas, kas aizsargā mūsu organismu no brīvajiem radikāļiem, ko mēs uzņemam ar kancerogēnām vielām, neveselīgu ēdienu, medikamentiem, izplūdes gāzēm, vides piesārņojumu, arī, piedzīvojot stresu, u.c.. Antioksidanti uzturā ir E vitamīns (eļļas, jo īpaši saulespuķu, zaļumi, u.c.), C vitamīns (ogas, jo īpaši upenes; dārzeņi, jo īpaši paprika), Beta karotīns (zaļumi, oranžie dārzeņi), augu flavonoīdi un tanīni (zaļā tēja, sīpoli, garšvielas). Kā spēcīgi antioksidanti organismā darbojas fermenti, kas neitralizē brīvos radikāļus, tie atrodami zaļajos augos un garšaugos, kāpostos, brokoļos, kāļos u.c.
Augos ir arī daudz citu antikancerogēnu vielu, tādēļ būsim tikai ieguvēji, ja iekļausim tos uzturā! Pluss -  augu valsts produkti lielākoties organismā rada sārmainu vidi, kas nepatīk audzējiem, vīrusiem un citiem nelabvēlīgiem viesiem! Šobrīd tam ir ļoti atbilstošs laiks – pilnu muti jāēd viss, kas vien dārzā nogatavojas. Īpaši svarīgi tas ir pēc smagām saslimšanām, lai neveidotos recidīvi, lai būtu izdarīts viss iespējamais profilaksei!

Veselīgā veidā normalizējam svaru
Bieži tiek runāts par lieko svaru, kā ar to cīnīties, taču tikpat nozīmīga problēma pēc slimošanas, ķīmijterapijām nereti ir pazemināts svars, kas var izraisīt nogurumu un nespēku. Veselīgi palielināt svaru var, sabalansējot uzturu un pieturoties pie uztura piramīdas principiem. 
Daudz ir jālieto graudaugi – aptuveni 6-8 porcijas dienā (viena porcija ir vidēja izmēra kartupelis vai aptuveni 4 ēdamkarotes pagatavotas putras, griķu vai rīsu utt.). Ieteicamāki ir pilngraudu produkti, kas būs atpazīstami pēc brūnas nokrāsas, tajos būs arī vairāk šķiedrvielu, kas ir svarīgas vairāku vēžu profilaksei.
Nākamā pakāpe piramīdā ir jau pieminētie dārzeņi un augļi. Ja svaru vajag palielināt, tad droši var ēst arī augļus, kurus parasti neiesaka cukura dēļ, - vīnogas, melones, arbūzus. Ikdienā vajadzētu apēst 5 porcijas dārzeņu un 3 porcijas augļu (viena porcija būs vidēji liels burkāns vai lauku gurķis, vidēji liels ābols, sauja ogu utt.)
Vēl visām mūsu šūnām ir nepieciešamas olbaltumvielas -  jāēd gaļa, zivis, pākšaugi, olas, sēklas un rieksti ap 3 porcijām dienā (1 porcija -ap 80 g gaļas, 100 g zivis,12 mandeles, pusglāze pākšaugi) un  piena produkti, arī 3 porcijas dienā  (1 porcija - glāze piena vai kefīra, ap 150 g biezpiena). Audzēju profilaksei būtu jāizvairās no sarkanās gaļas un sāls lietošanas uzturā! Labāk produktus necept, neēst  žāvējumus, kā arī jānovērtē,  vai produkts nav appelējis vai citādi bojājies.
Ar saldumiem un taukvielām nevajadzētu pārspīlēt, taču, ja tas sagādā prieku, tad nedaudz var atļauties arī tos, it sevišķi melno šokolādi, kurā ir antioksidanti.

Dzeram balto un zaļo tēju
Bez ūdens, kas ir galvenais ikdienā lietojamais šķidrums,  būtu ieteicams dzert  balto un zaļo tēju, jo daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka tieši šīs tējas aizkavē vēža šūnu veidošanos. Ar melno tēju un kafiju, tāpat arī zāļu tējām nepārspīlēsim. Par zāļu tēju lietošanu labāk konsultēties ar ārstu, tās ir ļoti veselīgas, bet ne katram dažas der, savukārt, ja ļoti gribas kafiju, tad vajag sevi palutināt un tasīti dienā atļauties! Der atcerēties, ka šķidruma daudzums, kas dienā jāizdzer, aprēķināms šādi:  30ml x kg svars.

Ja nav apetītes, lutinām sevi!
Ja neko negribas, piemēram, ķīmijterapiju starplaikos, tad es pacientiem arī iesaku sevi ļoti lutināt – ēst to, ko tajā brīdī sakārojas. Apetīti var uzlabot, piemēram, ar ingvera vai piparmētru tēju, citrusaugļu smaržu, kas palīdz  nomākt slikto dūšu.