Visbiežāk ar nieres vēzi slimo cilvēki no 45-47 gadu vecuma. ieres vēža izcelsme nav skaidri zināma, taču kā iespējamos veicinošos faktorus var inēt smēķēšanu (tabaka satur kadmiju), nepareizu uzturu (trekns ēdiens, pārmērīga afijas lietošana). No visiem nieru audzējiem visbiežāk ir sastopams nieršūnu vēzis, et bērniem – Vilmsa audzējs.
Kādas ir sūdzības pie nieres vēža?
Slimība parasti sākas nemanāmi, un ilgstoši cilvēkam nav sūdzības. Slimība var zpausties ar asiņainu urīnu, sāpēm nieru apvidū un taustāmu veidojumu labajā vai reisajā sānā. Bieži mēdz būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra (parasti nregulāra, bez īpaša iemesla), krišanās svarā, izmaiņas asins spiedienā.
Kādas izmeklēšanas metodes apstiprina nieres vēzi?
Ja ir aizdomas par nieres audzēju, nozīmīgāka izmeklēšanas metode ir ultrasonogrāfija, pēc tās, nieru rentgenoloģiskā izmeklēšana ar kontrastvielu, kā arī ompjūtertomogrāfija. Nepieciešama arī plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana, laikonstatētu metastāžu parādīšanos.
Kā izplatās neatklāts un neārstēts nieres vēzis?
Agrīnā stadijā nieres vēzis ir norobežots nierē. Vēlīnā stadijā tas var ieaugt nieresbļodiņā, asinsvados, nieres kapsulā un apkārtējos audos.
Vēža šūnas var izplatīties pa vēdera dobuma limfmezgliem, radot to palielināšanos, kāarī vēža šūnas var nokļūt asinīs un radīt metastāzes visbiežāk plašās, retāk kaulos,aknās, galvas smadzenēs u.c.
Kā ārstē nieres vēzi?
Slimības agrīnās stadijās ārstēšana ir ķirurģiska – slimās nieres izņemšana. Nieresvēzis ir nejūtīgs pret ķīmijterapiju, tādēļ to pielieti reti. Staru terapijas lielākā nozīmeir metastāžu paliatīvā ārstēšana.
