Olnīcu vēzis ir visbiežāk sastopamais nāves cēlonis ginekoloģisko audzēju grupā. iska grupa ir sievietes pēc 63 gadu vecuma.
Olnīcu vēža izcelsme
Šī vēža izcelsme nav skaidri zināma. Vairākos pētījumos ir norādīts, ka peronālaskontracepcijas lietošana samazina risku saslimt ar olnīcu vēzi – jo ilgāk tā lietota , jomazāks ir risks saslimt ar olnīcu vēzi.
Īpaši vērīgām jābūt, ja šis vēzis ir bijis kādai no ģimenes locekļiem, jo tas var tik ārmantots no paaudzes uz paaudzi ar auto somāli dominantā gēna starpniecību.
Paaugstināts risks saslimt ar olnīcu vēzi ir, ja kādai no ģimenes loceklēm ir bijis:
- olnīcu vēzis;
- krūts vēzis.
Kā izpaužas olnīcu vēzis?
Vēzim sākotnējās stadijās ir nemanāma gaita. Pacientēm pirmās sūdzības sākparādīties tad, kad vēzis ir izplatījies ārpus mazā iegurņa uz vēdera dobumu. Rodasspiediena sajūta pakrūtē, šķebināšana, vemšana. Šo simptomu dēļ pacientes biežinonāk pie gastroneirologa.
Vēlīnās stadijās novērojama vēdera palielināšanās, veidojas šķidrums vēdera dobumā.
Kā atklāt olnīcu vēzi?
Vēža agrīnajās stadijās ginekoloģiskas izmeklēšanas rezultātā tiek atklātas palielinātasolnīcas. Savukārt, ja audzējs ir tik mazs, ka to nav iespēja sataustīt, tad liela nozīme irultrasonogrāfiskai izmeklēšanai, īpaši transvaginālai ultrasonogrāfijai. Tiek veikta arīonkomarķiera (CA – 125) noteikšana. Tomēr precīza vēža stadija nosakāma tikaioperācijas laikā.
Ko darīt sievietēm, kurām ir palielināts risks saslimt ar olnīcu vēzi?
Paaugstinātā riska grupā ietilpst tās sievietes, kurām viena vai vairākas tuvasradinieces ir slimojušas ar olnīcu vēzi. Šīm sievietēm tiek ieteikta transvaginālā unvēdera dobuma ultrasonogrāfija, kā arī onkomasķietris CA- 125.Izmeklēšana veicama 1-2 reizes gadā jau pēc 25 gadu vecuma, taču ne vēlāk kā 5gadus pēc tā vecuma, kad vidēji ģimenes amanēzē konstatēts olnīcu vēzis.
Kā ārstē olnīcu vēzi?
Pamatmetode ir ķirurģiska ārstēšana, kas ietver dzemdes, olnīcu un olvaduizņemšanu, kā arī liekās taukplēves izņemšanas. Ķīmijterapija tiek veikta atkarībā noslimības stadijas.